Seiksts Oskars Vokora vuordi draugim

Legendaruo latgalīšu literaturys postmodernisma patriarha Oskara Seiksta dzejis i eisprozys kruojums “Vokora vuordi draugim”, kurā kūpā salyktys autora raksteituos eiszinis (SMS) — intelektuaļa eistekstu eksplozejis par dzeivi Latgolys laukūs i poezeju pandemejis apstuokļūs.

Kruojumā “Vokora vuordi draugim” īkļauti 25 godu laikā saraksteiti eisteksti — kai dzejūli, tai eisprozys fragmenti par izvēli, sekom i atbiļdeibu, tymā skaitā ari pravītiskys nūruodis par pandemejis bīdynojūšū fonu i kolektivūs cālūņu i nūtykušuo sakareibom. Jaunuokī kruojuma teksti radeiti 2021. goda pavasarī, vacuokī — pat 1996. godā.

Kai atzeist rakstnīks, literaturzynuotnīks i gruomotys redaktors Valentins Lukaševics, “Vokora vuordi draugim” ir pats skumeiguokais i pesimistiskuokais kruojums latgalīšu, latvīšu i varbyut pat Baltejis literaturā: “99 dzejūli, nivīnā i ni mozuokuo saulis stareņa.… Nivīna optimistiska dzejūļa!”

O. Seiksts ir vīns nu spūžuokūs, teiksmainuokūs i huliganiskuokūs myusu dīnu latgalīšu literaturys autoru. O. Seiksta dorbi ir natradicionali, pylni eksperimentu, jim rakstureiga apzynuota īsagremdiešona volūdys senejuokūs sluoņūs, izceļūt aizmierstys volūdys pērlis. Spylgti īguojs literaturā 20. godu symta 90. godu suokumā, jis ir vīns nu pyrmuo postmodernisma romana latgalīšu literatūrā “Valerjana dzeive i redzīni” autoru i tymā laikā plašu viereibu dabuojušuo jaunūs autoru kūpkruojuma “Pagrauda” sastateituoju.

Autors jau godu desmitem ir nūsarūbežuojs, aizguojs nu literaturys, kasdīnā dzeivoj Latgolys laukūs, tok naraksteit navar i sovus literarūs tekstus regulari syuta cytim latgalīšu literatim SMS veidā. Niu juos apkūpuotys i izdūtys kruojumā “Vokora vuordi draugim”, kurā atsakluoj autora radeitais volūdys i literarūs tālu mikrokosmoss, kas dzeivoj jau nu juo kūpdorbu ar cytim autorim: “Seppuku iz saulis vādara” (1995) i “Valerjana dzeive i redzīni” (1996) ar V. Lukaševiču, “Reitišku mads” (2000) ar Līgu Seikstu-Gagaini.

Vīnnūzeimeigi O. Seiksta literarais davums ir bejs svareigs kai 90. godūs i sova laika latgalīšu literaturys atteisteibā, novatoriskumā, tai ari myusu dīnuos. Jis ir ietekmiejs i ari turpynoj ītekmēt ari cytu latgalīšu autoru tekstus. Kai nūruoda ūtra gruomotys redaktore Ilze Sperga, ituo kruojuma izīšona aizpylda tukšū laukumu, kur jau seņ ir bejuši mutvuordūs, telepona aparatūs i autoru apziņā nūsaguļsniejušī teksti: “O. Seiksts, ari nabyudams kluotīnē i literarūs nūtykumu centrā, pat it kai pats nikuo nadareidams, spielej svareigu lūmu ari 21. godu symta literaturā.”

Pats O. Seiksts soka, ka leluokais paradokss ir taids, ka gruomotā “Vokora vuordi draugim” ir apkūpuoti SMS teksti, koč jūs autoram nav pat sova telepona. Eiszinis draugim jis syuta, pa ratam aizajemūt teleponu nu mamys, i atzeist, ka vysi labuokī dzejūli tik voi tai palīk napīraksteiti, ari nu vysa latgaliski pīraksteituo pats lobuokais nav publiceits: “Vyss lobuokais ir nazkur tī — napasaceits, napīraksteits… Pats eistuokais ir tī…” Autors nūruoda, ka sajiutuos ir izguojs totalu galiejeibu diapazonu — “nu dūmys, ka latgalīšu volūda i literatura ir vīneigais, deļ kuo ir vārts dzeivuot, da dūmai — a kam tys vyspuor vajadzeigs. Lobuok, ka juos nabyutu. Dreižuok asimilētīs i pagaist, byutu mīrs. Itim divejim gruovim dzeive īt pa vydu.”

Raugūt atrast atbiļdis iz vaicuojuma, iz kurīni myus dzan ituos šaļts pandemejis situaceja, O. Seiksts sovā kruojumā soka, ka itys ir Lelais Gavieņs i myus gaida politiskuos i sabīdryskuos jukys: “Piec maizis gavieņa byus gaisa bods./Tuoļuok nasagrib pat dūmuot.”

Kruojuma “Vokora vuordi draugim” redaktori — Valentins Lukaševics i Ilze Sperga. Gruomotys izdeviejs — SIA “Cymuss”. Kruojuma izīšonu finansiali atbolsta Vaļsts Kulturkapitala fonds.

Roksts nu lakuga.lv -  Izguojs postmodernista Oskara Seiksta SMS eistekstu kruojums latgaliski - lakuga.lv